Basa Tatar Karimiya
Tatar Krimea | |
---|---|
Qırımtatar tili, Къырымтатар тили, قریم تاتار تلی
Qırım tili, Къырым тили, قریم تلی | |
![]() Tatar Karimiya dilom huruf Latin, Sirilik, rik Arab. | |
Tipakay di | Ukraina, Turki, Uzbekistan, Romania, Rusia, Kirgizstan, Bulgaria, Lithuania, Polandia, Belarusia |
Wilayah | Eropa Darak |
Etnik | Tatar Karimiya |
Jumlah panutur | 60.000 (2020)[1] |
Diyalik |
|
Huruf Tatar Karimiya (Latin rik Sirilik; payja Arab) | |
Status resmi | |
Basa resmi di | Krimea (Rusia)[2][3] Krimea (Ukraina)[2][4] |
Tiakui sabagay basa minoritas di | |
Kode basa | |
ISO 639-2 | crh |
ISO 639-3 | crh |
Glottolog | crim1257 |
ELP | Crimean Tatar |
![]() Crimean Tatar-speaking world | |
![]() Crimean Tatar is classified as Severely Endangered by the UNESCO Atlas of the World's Languages in Danger [7] | |
Basa Tatar Krimea joda da basa rumpun Turki say dituturko Jolma Tatar Karimiya di semenanjung Krimea.
Huruf
[dandani | dandani sumbor]Latin
[dandani | dandani sumbor]A a | Â â* | B b | C c | Ç ç | D d | E e | F f |
G g | Ğ ğ | H h | I ı | İ i | J j | K k | L l |
M m | N n | Ñ ñ | O o | Ö ö | P p | Q q | R r |
S s | Ş ş | T t | U u | Ü ü | V v | Y y | Z z |
a | b | c | ç | d | e | f | g | ğ | h | ı | i (ĭ) | j | k | l | m | n | ñ | o | ö | p | q | r | s | ş | t | u | ü | v (w) | y | z |
[a] | [b] | [dʒ] | [tʃ] | [d] | [e] | [f] | [ɡ] | [ɣ] | [x] | [ɯ] | [i], [ɪ] | [ʒ] | [k] | [l] | [m] | [n] | [ŋ] | [o] | [ø] | [p] | [q] | [r] | [s] | [ʃ] | [t] | [u] | [y] | [v], [w] | [j] | [z] |
Huruf tahun 1928 | Huruf tahun 1997 | Huruf tahun 1928 | Huruf tahun 1997 | Huruf tahun 1928 | Huruf tahun 1997 |
---|---|---|---|---|---|
A a | A a | Ь ь | I ı | R r | R r |
B ʙ | B b | K k | K k | S s | S s |
C c | Ç ç | Q q | Q q | Ş ş | Ş ş |
Ç ç | C c | Ƣ ƣ | Ğ ğ | T t | T t |
D d | D d | L l | L l | U u | U u |
E e | E e | M m | M m | Y y | Ü ü |
F f | F f | N n | N n | V v | V v |
G g | G g | Ꞑ ꞑ | Ñ ñ | X x | H h |
H h | H h | O o | O o | Z z | Z z |
I i | İ i | Ɵ ɵ | Ö ö | Ƶ ƶ | J j |
J j | Y y | P p | P p |
Sirilik
[dandani | dandani sumbor]А а | Б б | В в | Г г | Гъ гъ* | Д д | Е е | Ё ё |
Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Къ къ* | Л л | М м |
Н н | Нъ нъ* | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Дж дж* | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
а | б | в | г | гъ | д | е | ё | ж | з | и | й | к | къ | л | м | н | нъ | о | п | р | с | т | у | ф | х | ц | ч | дж | ш | щ | ъ | ы | ь | э | ю | я |
[a] | [b] | [v], [w] | [ɡ] | [ɣ] | [d] | [ɛ], [jɛ] | [ø], [jø], [jo], [ʲo] | [ʒ] | [z] | [i], [ɪ] | [j] | [k] | [q] | [l], [ɫ] | [m] | [n] | [ŋ] | [o], [ø] | [p] | [r] | [s] | [t] | [u], [y] | [f] | [x] | [ts] | [tʃ] | [dʒ] | [ʃ] | [ʃtʃ] | [(.j)] | [ɯ] | [ʲ] | [ɛ] | [y], [jy], [ju], [ʲu] | [ʲa], [ja] |
Sirilik | Latin | Catatan |
---|---|---|
А а | A a | |
Б б | B b | |
В в | V v | |
Г г | G g | |
Гъ гъ | Ğ ğ | |
Д д | D d | |
Е е | E e | nutul huruf konsonan |
Ye ye | pangkal kata, nutul huruf vokal atawa ь | |
Ё ё | Ö ö | nutul huruf konsonan |
Yö yö | pangkal kata dilom kata "lombut" | |
Yo yo | pangkal kata dilom kata "koras"; nutul huruf vokal, ь atawa ъ | |
Ж ж | J j | |
З з | Z z | |
И и | İ i | |
Й й | Y y | |
К к | K k | |
Къ къ | Q q | |
Л л | L l | |
М м | M m | |
Н н | N n | |
Нъ нъ | Ñ ñ | |
О о | Ö ö | aman о huruf partamo dilom kata "lombut" |
O o | dilom kasus barih | |
П п | P p | |
Р р | R r | |
С с | S s | |
Т т | T t | |
У у | Ü ü | aman у huruf partamo dilom kata "lombut" |
U u | dilom kasus barih | |
Ф ф | F f | |
Х х | H h | |
Ц ц | Ts ts | |
Ч ч | Ç ç | |
Дж дж | C c | |
Ш ш | Ş ş | |
Щ щ | Şç şç | |
ъ | — | layon da huruf say tipisah dilom Alfabet Sirilik |
Ы ы | I ı | |
ь | — | makka tanda khusus untuk kalombutan |
Э э | E e | |
Ю ю | Ü ü | nutul huruf konsonan |
Yü yü | pangkal kata, nutul huruf vokal atawa ь dilom kata "lombut" | |
Yu yu | pangkal kata, nutul huruf vokal atawa ь dilom kata "koras" | |
Я я | Â â | nutul huruf konsonan |
Ya ya | pangkal kata, nutul huruf vokal atawa ь |
Cuntuh Tulisan
[dandani | dandani sumbor]UDHR pasal 1
[dandani | dandani sumbor]Bütün insanlar serbestlik, menlik ve uquqlarda musaviy olıp dünyağa keleler. Olar aqıl vevicdan saibidirler ve biri-birilerinen qardaşçasına munasebette bulunmalıdırlar.
Бутун инсанлар сербестлик, менлик ве укъукъларда мусавий олып дунйагъа келелер. Олар акъыл вевиcдан саибидирлер ве бири-бирилеринен къардащасына мунасебетте булунмалыдырлар.
Бутун инсанлар сербестлик, менлик ве укъукъларда мусавий олып дунйагъа келелер. Олар акъыл вевиcдан саибидирлер ве бири-бирилеринен къардащасына мунасебетте булунмалыдырлар.
Kaunyin jolma tilahirko mardeka rik uwat pi'il rik hak-hak sai goh-goh. Tiyan tiunjuk akal pikiran rik hati nurani mari tiyan dapok nyampur rik sai barihna dilom semangat bukolpah.
Rujukan
[dandani | dandani sumbor]- ↑ Tatar Krimea at Ethnologue (25th ed., 2022) Citakan:Closed access
- ↑ 2,0 2,1 The status of Crimea and of the city of Sevastopol is since March 2014 under dispute between Russia and Ukraine; Ukraine and the majority of the international community consider Crimea to be an autonomous republic of Ukraine and Sevastopol to be one of Ukraine's cities with special status, whereas Russia considers Crimea to be a federal subject of Russia and Sevastopol to be one of Russia's three federal cities like Russians cities Moscow and Saint Petersburg.
- ↑ "Глава 1. ОСНОВЫ КОНСТИТУЦИОННОГО СТРОЯ | Конституция Республики Крым 2014". Archived from the original on 31 March 2015. Retrieved 2 October 2015.
- ↑ "To which languages does the Charter apply?". European Charter for Regional or Minority Languages. Council of Europe. p. 2. Archived from the original on 2013-12-27. Retrieved 2014-04-03.
- ↑ "Reservations and Declarations for Treaty No.148 – European Charter for Regional or Minority Languages". Council of Europe. Archived from the original on 8 December 2015. Retrieved 28 December 2016.
- ↑ "Про затвердження переліку мов національних меншин (спільнот) та корінних народів України, яким загрожує зникнення". Official webportal of the Verkhovna Rada of Ukraine. 7 June 2024.
- ↑ "UNESCO Atlas of the World's Languages in danger". www.unesco.org. Retrieved 2024-08-16.